Putu galotnēs
3. marts, 2020 pl. 20:57,
Nav komentāru
Tik saules pielieta jūra bijusi nav sen. Viļņi atskalo prieku. Piedzimšana no jauna ir bijis sāpju pilns ceļš. Viļņi skalojas, saduļķo krastu, viss, kas atrauts, tiek aizskalots prom. Viss manī top jauns.
Nekur tālu nav jāaiziet, lai būtu Mājās. Katrs mans solis ir pateicība, ka man redzēt ļauts.
Viļņi šalc rimtumu.
Putu galotnēs mani pirksti pieskaras auksta metāla stīgām, tās ieskanas. Tālu pamalē, kaut kur dzelmē apklususi Balss.
Liedaga smiltis izvago pēdas. Tu mani nes,- varbūt aiz manis pēdas nepaliek.
Tik skaistā zemē mani nolicis Dievs.
23.03.2017.
Madara Rutka
