Valters Veits ''PATIESĪBA NAV NEBŪTISKA''
Valters Jūliuss Veits ‘’Patiesība NAV nebūtiska’’
Izdevējs Aivars Kļaviņš, 2013.g., 327 lpp.
Šī grāmata un tās autora lekcijas ir izraisījušas ne mazums vien vētru kristiešu aprindās. Konspirācijas teoriju, tumšo fantāziju pasaules sludinātāju, adventistu fundamentālistu un citādi dēvēto Valteru Veitu nemaz nedrīkst tā brīvi pieminēt, kur nu vēl citēt vai censties pastāstīt par viņa paustajām atziņām, pētījumiem, eksperimentiem... Privāti izdoto, latviski tulkoto grāmatu nedrīkst atklāti nodot cits citam, jo var dabūt pa mizu no augstāk stāvošās kristiešu kārtas. Ja ne dabūt pa mizu, tad vismaz iegūt aizdomās turamā vai prātu izkūkojušā statusu. Tāpēc visu mieram grāmatu publiskā vietā cits citam drīkst nodot tikai aizklāti – necaurspīdīgā maisiņā vai citā aizsedzošā materiālā...
Nesen publiski izskanēja raidījums Latvijas Kristīgajā radio, kur tās direktors Tālivaldis Tālbergs un ‘’bijušais’’ okultists un anti-bībeliskās valodās vervelētājs, teoloģijas doktors Juris Doveiko apsmēja sabatu un adventismu. Viņi aplūkoja Valtera Veita grāmatu ‘’Patiesība NAV nebūtiska’’. Pēc tā varēja spriest, ka šie abi kungi nav lasījuši savas Bībeles vai arī dažas tās grāmatas ir atmetuši, jo tās viņiem nav ērtas.
Tā diena bija brīnišķīga! –Diena, kad saņēmu šīs grāmatas eksemplāru un nespēju noticēt, ka tiešām tā tulkota latviski. Pirms tam mocījos ar domu, ka vajadzētu taču latviski kādus materiālus par profesora mācīto, jo galu galā tēmas, kuras viņš aizskar, gala laika draudzē ir izšķiroši svarīgas. Tā nu ieguvu grāmatu un priecājos, ka tajā konspektīvi izklāstīts galvenais par Daniēla un Atklāsmes grāmatas pravietojumiem, sabatu, maldu mācībām, Elenas Vaitas personu un adventisma doktrīnām. Jāsaka, ka tieši Valtera Veita video lekcijas bija tās, kas aizveda mani līdz sabata izpratnei un līdz ar to, es sāku interesēties un pētīt arī adventismu. Līdz viņa video lekcijām nonācu pēc tuva cilvēka ieteikuma. Šo ieteikumu es ļoti ilgi ignorēju un, redzot, ka tiek klausītas viņa lekcijas, es pat apsmēju un norāju šo cilvēku. Līdz kādu dienu es sāku klausīties lekcijas par kristietības un katolicisma vēsturi, Bībeles pravietojumiem, sabatu, maldu mācībām... Paralēli pārbaudīju arī minētos literatūras avotus, interneta saites, mājaslapas utt., no kurām Valters Veits citē vai min savās lekcijās un tur atradu, ka atsauces ir korektas.
Šķiet, ka vislielāko pretestību profesora lekcijām izraisa tie kristieši, kuri neuztver Bībeli kā autentisku, negrozāmu un patiesu Dieva Vārdu. Tie kristieši, kuri ir pārpratuši mīlestības definīciju, Dieva Vārda vietā nostādot toleranci. Lielai daļai nepatīk, ka Valters Veits izgaismo katolicismu tā patiesajā būtībā. Katolicismu – reliģijas sistēmu, kurai ar kristietību un Svēto Rakstu patiesībām nav nekāda sakara un, kam seko arī lielākā daļa protestantu draudžu.
Es vēl neesmu klausījusies profesora lekcijas par uzturu un ģeoloģiju, bet zinu, ka man priekšā ir aizraujošs piedzīvojums, kad sākšu to darīt. Personiski viņa zinātnes darbības joma man ir ļoti saistoša, un tas būtu bijis debešķīgi, ja savulaik būtu varējusi darboties pētniecībā, izzinot Dieva radīto. Studiju laikā tāpat tiku skolota evolūcijā, lieki piebilst, ka kristīgās pārliecības dēļ, fiziski nespēju panest tālāko studiju bezdievīgo saturu, līdz ar to manas iespējas pētniecībā beidzās agri.
Problēmas sakne karstām emocijām pret Valtera Veita sludināto jau nav tālu jāmeklē – tā ir necieņa pret Dieva Vārdu, pret to, kas stāv rakstīts, pret fundamentālu Bībeles izpratni – pret Sola Scriptura un arī lielā daļā gadījumu – tā ir vienkārši Dieva Vārda nezināšana. Tas ir ienaids pret Vārdu, kuru sātans cenšas iznīdēt jau kopš savas krišanas. Jo Vārds atklāj visu patiesību absolūtā tās mirdzumā un izgaismo katru netaisnību, katru grēku un varas darbu. Ļaudīm nepatīk, ka viņu grēki top zināmi. Ļaudīm nepatīk stāvēt par patiesību, jo tas prasa publisku apsmiešanu un atsacīšanos. Ļaudīm nepatīk DOMĀT, JO DOMĀT IR GRŪTI. Mūsu dienās ļaudis baidās no katra skarbāka vārda, lai neaizvainotu otru, pat, ja otrs dara grēku. Grēks tiek tolerēts. Draudžu gani ir akli un kurli un tādi cits citam ceļu rāda. Nenāk par ļaunu laiku pa laikam vai vēl labāk – ik dienas pārdomāt, cik stingri paša kājas stāv uz stabila pamata un, cik ļoti paša sirds ir vēlīga Dieva Vārdam - tādam, kādu Dievs to mums atstājis, saudzējis un glabājis caur pirmkristiešiem, kuri Diokletiāna vajāšanu laikā nosargāja Bībeli katrs izplēšot no tās pa lapai un paglabājot. Dieva Vārdam kā svētai liecībai par Viņu pašu, Viņa mīļoto Dēlu un Sv. Garu, lai dzīvotu saskaņā ar to, iemantotu pestīšanu un nestu svētību arī citiem.
Tālāk publicēju ticīga Dieva vīra TOMA GLŪDIŅA pārdomas par Valtera Veita grāmatu ‘’Patiesība NAV nebūtiska’’:
‘’No sirds iesaku ikvienam izlasīt šo grāmatu. Daļa tās satura ir specifiski adventisma uzskati (tiesas laiks, trīs eņģeļu vēsts, atsauces uz Elenu Vaitu u.c.), tomēr grāmata satur arī kristietības sirds pamatjautājumus, kuriem nedrīkst aiziet garām neviens, kuram Bībele dārga: sabats, izpratne par antikristu, Daniela pravietojumu nozīme un to saistība ar Jāņa Atklāsmes grāmatu, kā arī Pāvila rakstīto, pasaules vēstures izpratne u.c. Šie ir seni un dziļi kristiešu pārliecības jautājumi, kurus cauri diviem gadu tūkstošiem, ziedojot savas dzīvības, nesuši valdensieši, hugenoti, Viklifs, Huss, daļēji arī reformācijas līderi. Tā ir bijusi arī dziļa baptistu draudžu pārliecība līdz to saduļķoja 19. gadsimta liberālā teoloģija un harismātisms, kuri abi ir tieši un mērķtiecīgi kontrreformācijas rīki dzīvas kristietības iznīcināšanai.
Vēlos pieminēt (mans viedoklis), ka grāmatas autors vienā jautājumā ir “iesprūdis” pagātnē. Tas ir sabata jautājums. Te varētu iet dziļāk tā izpratnē. Tipoloģiski sabats ir tikai simbols, vai zīme piepildījumam, kas vēl nāk. Piepildījums ir lielāks par zīmi. Parasti ar sabata piepildījumu saprotam pestīšanu, vai tālākā skatījumā Dieva Valstības atnākšanu, beigu atrisinājumu. Tomēr… Sabats tiek dots 50. dienā pēc Pasā, kas ir iziešana no Ēģiptes (simboli). Abi notikumi tipoloģiski norāda uz Jēzus nāvi un pēc 50 dienām sekojošiem Vasarsvētkiem (piepildījums). Šādi, bibliski skatoties, ieraugām sabata un Svētā Gara saistību, redzam, ka tieši Dieva Gars ir sabata tipoloģisks piepildījums. Tādēļ runājot par “pēdējo dienu” pievilšanas zīmi, visdrīzākais, ka akcents jāliek nevis uz sestdienas aizvietošanu ar svētdienu, bet gan uz būtību, uz Dieva Gara aizvietošanu ar viltota dieva gara darbošanos. To redzam kristīgās draudzēs ik uz soļa…’’
Bet, ja runājam par pašu autoru, konspektīvi pastāstīšu no šīs grāmatas beigās ievietotās intervijas, kas ir ļoti gara un interesanta. Tāpat arī derīgi paklausīties viņa dzīvesstāsta intervijas video formātā, kas ir brīvi pieejamas www.youtube.com kanālā. Valters Jūliuss Veits dzimis un dzīvo Dienvidāfrikā, abi vecāki bija vācieši, māte-katoliete, tēvs-protestants. Doktors, zinātnieks, grāmatu autors un viens no medija Amazing Discoveries autoriem un lektoriem. Studējis būru universitātē (būri-baltie dienvidafrikāņi, holandiešu kolonistu pēcnācēji), kas zināma kā liela evolūcijas atbalstītāja, kurā strādā visspožākie prāti šajā jomā un, kurā atbalstīt evolūciju ir goda jautājums. Valters Veits bija karojošs tās aizstāvis un izsmēja katru, kurš nostājās pret to, līdz sāka pierakstīt jautājumus, uz kuriem evolūcija nespēj atbildēt, līdz brīdim, kad viņa lekcijas par labu evolūcijai izsauca kristīgu cilvēku emocionālas reakcijas, un viņš sāka aizdomāties, ka tur vairs nav runa par zinātni, bet emocijām, kaut ko dziļāku... Valters Veits bija viens no augstākā ranga akadēmiķiem, apbalvots, godalgots, par savu zinātnisko darbu uzņemts Londonas Karaliskajā zinātņu biedrībā, ko ir izpelnījušies tikai 5 ārpus Lielbritānijas dzīvojoši zinātnieki. Galdnieka pamudināts, Valters pievērsās sabata jautājumam un sāka pārbaudīt adventistu doktrīnas. Pievēršoties Bībeles izpētei un nespējot vairs mācīt evolūcijas teoriju, profesors iesniedza atlūgumu no Stellenbosas universitātes un pārgāja uz Keiptaunas universitāti, kurā viņam nebija jāpasniedz evolūcijas teorija. Tur viņš pievērsās ģeoloģijas pētījumiem, kuri sniedza zinātniekam pierādījumus par labu Noas dienu plūdiem, kuri apklāja visu pasauli. Tieši tādēļ viņa atlūgums un jaunie uzskati izraisīja šoku akadēmiķu vidū. Pirmos grādus ieguvis bioloģijā un ķīmijā Stellenbosas universitātē (zinātņu bakalaurs, profesionālais bakalaurs un maģistra grāds) un doktora grādu Keiptaunas universitātē. Veicis zinātniskos pētījumus embrioloģijā, dzimumhormonu funkcijās, uztura zinātnē, zooloģijā, ģeoloģijā un citur. Kopā ar studentiem uzsāka pētījumus zooloģijas un uztura jomā, turklāt jau iepriekš zināja, kāds pētījumam būs rezultāts, jo uzticējās Elenas Vaitas rakstiem un Dieva Vārdam. Viņš sāka laboratorijā eksperimentāli pārbaudīt Elenas Vaitas uztura mācības un pētījumu rezultāti vienmēr 100% bija šokējoši studentiem, bet ne pašam profesoram. Valters Veits padziļināti pievērsās Bībeles pravietojumiem, reliģijas simbolikai un tās vēsturei. Profesoram bija pieejami visi okultie resursi, jo viņa sievas tēvs bija augsta līmeņa masons un ar paroli ‘’nāku ar sievas tēva ziņu’’, viņš brīvi varēja iekļūt jebkurā okultā bibliotēkā, tādējādi iegūstot oficiālus pierādījumus un pamatojumu daudzu savu lekciju materiāliem. Viņa zinātniskie pētījumi un eksperimenti ir oficiāli publicēti specializētajos zinātniskajos izdevumos.
Maikls Velss ''PROBLĒMAS, DIEVA KLĀTBŪTNE UN LŪGŠANA''
Maikls
Velss ‘’Problēmas, Dieva klātbūtne un lūgšana’’
Par autoru – Maikls
Velss (1952-2011) – misionārs, grāmatu autors, lektors.
‘’Kristus Latvijai’’
2018. gada izdevums, 156 lpp.
Grāmata, kurai manā
grāmatu plauktā ir vērtīgāko grāmatu nozīme. To lasīju, kad cīnījos ar kādu
problēmu un tādu mums katram netrūkst, jo dzīvojam pasaulē, kura pilna ciešanu,
rūpju un bēdu. Kas gan notiktu ar mums, ja šajā rūpju pārņemtajā dzīvē, mums nebūtu
Dieva tuvuma? Ja godīgi un patiesi meklē Dieva klātbūtni, lēni lasot lapu pa
lapai, šī grāmata būs vērtīgs pārdomu avots.
Kā tuvoties Dievam, kā
saprast Viņa gribu un nodomu Tavai dzīvei? Vai tas ir normāli, ka ticīga
cilvēka dzīvē ir problēmas? Ko Dievs mums māca caur grūtībām un, kādas ir Viņa pielietotās
metodes, lai tuvinātu Sev? Kā mūsu pašu griba, mūsu ego bloķē sadraudzību ar
Tēvu? Šādi un vēl tūkstošiem citu jautājumu kaut reizi dzīvē ir apgrūtinājuši
katra kristieša prātu un domas. Autors lieliski atbild uz šiem un citiem
jautājumiem, un ļauj saprast to, kā Dievs mūs tuvina Sev. Autors prasmīgi
iejūtas ienaidnieka jeb sātana maldu domu tīklos, kurus viņš tik veiksmīgi iepin
kristiešu prātos un atklāj, kā sātans caur domām cenšas postīt kristieša dzīvi.
Kā atpazīt ienaidnieka balsi un novērst katastrofu?
Man īpaši aktuāla un
noderīga bija un aizvien ir nodaļa ‘’Bailes kļūt par sūkli’’. Savulaik autora
padomi iedrošināja mani kādā problēmā pieņemt lēmumu aizliegt sevi, lai cik
smagi tas būtu. Īpaši aizkustināja piemērs par to, kā gans salauž nepaklausīgai
avij kāju, apsien to un tad nes šo avi uz pleciem, lai tā iemācītos pazīt gana
balsi. Cik brīnišķīgs piemērs, jo tāpat, mūs pārmācot un norūdot grūtībās,
mīlošais Tēvs savā laipnībā māca mums sadzirdēt un atšķirt no citiem trokšņiem
Savu kluso balsi! Jo bez šīs pazīšanas mēs ietu bojā, mēs būtu nolemti nāvei.
Suzanna Dītrišs ‘’UPURA STUNDA''
Grāmatu apgādniecība A Gulbis, Rīgā, 1939.g., 282. lpp.
Par autori – Suzanna Dītrišs bija francūziete, hugenote, mūža darbu veltījusi Vispasaules kristīgajai studentu kustībai.
Autore šajā grāmatā pārdomā galvenokārt sinoptisko evaņģēliju tekstus. Dziļa ir viņas iejušanās tā laika notikumos un tajā, ko Jēzus juta un pārdzīvoja. Cik skaisti, ka dvēsele spēj tik smalki apdomāt Bībeles notikumus un savas pārdomas ietērpt vārdos, kuri uzrunā un ceļ arī citus! Tā ir autores klusā dvēseles dziesma, kura aizskar arī lasītāju sirdis, aicina pārdomāt, iedziļināties un atsaukties Jēzus aicinājumam.

Par kristīgajām grāmatām
• vai autora atskaites punkts ir Sola Scriptura?;
• kādas skolas viņš ir beidzis?;
• kas ir autora skolotāji un autoritātes?;
• kāda organizācija sponsorē viņa darbību?;
• kāda izdevniecība grāmatu izdevusi?;
• kas ir cilvēki, kuri uzrakstījuši atsauksmi par grāmatu?;
• vai autors bijis vai ir saistīts ar harismātismu?;
• vai autors ir praktizējis cita veida okultismu?;
• vai grāmatas saturs ir skaidri saprotams un loģisks nevis
ir domu putra?
Mūsdienās atbildes uz šiem jautājumiem ir 3 datorpeles klikšķu attālumā.
Pati esmu nekonfesionālas piederības, tomēr nesen uzsākusi adventisma ‘’izmeklēšanu’’. Mana autoritāte ir Bībele. Personīgi kategoriski nostājos pret jebkādu harismātu literatūru, tāpat arī nelasu pareizticīgo un katoļu (ar ļoti retiem izņēmumiem, lai iepazītu pretējo domāšanu vai, ja autors apskata bībelisku tēmu, kas ir vispārēja un iekļaujas visās kristīgajās konfesijās) literatūru.
Ceru, ka mani grāmatu ieteikumi kādam palīdzēs labāk izprast Bībeli, stiprinās grūtībās un vilks tuvāk pie Tēva sirds.
Madara Rutka