PAR KRISTĪGAJĀM GRĀMATĀM
Turpmāk padalīšos ar savas dzīves grāmatām. Pati dārgākā, protams, ir Bībele, bet dalīšos ar savām atsauksmēm par citām kristīgām grāmatām, kuras uzskatu par vērtību. Tādu nav daudz, nudien. Varbūt izklausās dīvaini, ka saku ko tādu, ņemot vērā, ka esmu absolūts grāmatu tārps, grāmatas mīlu no agras bērnības, esmu strādājusi grāmatniecības nozarē, grāmatas pērku, lasu un pat ostu... Bet būsim godīgi – 90% no kristīgo grāmatnīcu piedāvājuma ir atkritumi, kas sadedzināmi ugunī, lai tālāk nenodarītu savu postošo ietekmi uz prātiem, kuri tos lasīs. Nē, nē – nesakiet, ka cilvēki prot atšķirt graudus no pelavām vai filtrēt informāciju! Ņemot vērā kaut vai facebook sociālajā tīklā regulāri plūstošos postus ar viltus lapu informāciju, jāsecina, ka latvieši to neprot. Un ar tiem dalās ne tikai neizglītotie, bet arī SKOLOTĀJI... Protams, tas neattiecas uz visiem. Ir tāds teiciens – tu esi tas, ko tu lasi. Kā nu ne, ja lasītais veido tavu prātu un domāšanu, skar sirdi un emocijas un vēl vairāk – veido tavu Bībeles izpratni. Un tādēļ ir tik svarīgi caur Dieva Vārda prizmu izlaist to, ko tu sevī gatavojies uzsūkt. Lielākajā daļā ‘’kristīgo’’ grāmatu ir tik daudz maldu, kaitniecības un nebībelisku mācību vai arī gluži otrādi – tik brīnišķīga saskaņa ar Bībeli, ka vai jābrīnās līdz brīdim, kad izpēti autoru un viņa darbību... Der atcerēties, ka ‘’sātans izliekas par gaismas eņģeli’’, un mūsu dienās viņš ir sevišķi spožs, ņemot vērā, ka tuvojas viņa galīgā iznīcināšana.
Rodas jautājums, vai tad vispār var ko lasīt un, kā izšķirties par labu kādai grāmatai? Vai atliek zelta vidusceļš? -Uzskatu, ka no grēkiem atgriezies, jaunpiedzimis kristietis, kurš Dieva priekšā ir brēcis, saucis, izmisis un iztukšojis sevi, izlūdzot pestīšanu un ieguvis savā sirdī Dieva liecību par glābšanu, kristietis, kurš cenšas dzīvot skaidru dzīvi, prot atšķirt labu no ļauna, Dievs vada un veido viņu ticībā - šādam cilvēkam Sv. Gars palīdz izšķirt garus un pasargā no ļauna. Tas ir vienīgais, kas var vadīt. Kāds var iebilst, ka grāmatas autora gara piederība taču neietekmē lasītāju caur saturu. Bet ietekmē gan! Svešs gars ietekmē, sevišķi cilvēkus, kuri ir jūtīgi, ar kādu psihisku saslimšanu vai kāda grēka paverdzināti. Personiski man ir bijusi ļoti negatīva pieredze šādā ziņā un ne tikai ar grāmatām, bet arī ar mūziku, filmām, mākslu un daudz citu lietu, kurās sātans meistarīgi iefiltrējies, lai ar ārēji šķietami skaisto, slepenībā ievilktu savā kritušo garu pasaules sfērā.
Uzskaitīšu jautājumus, uz kuriem sameklēju atbildes, lai izvērtētu, vai varu ielaist prātā un sirdī grāmatas saturu, vai vispār vajag to lasīt, vai varu to ieteikt citiem. Un tie ir:
• kas ir autors?;
• kādai konfesijai autors pieder?;• vai autora atskaites punkts ir Sola Scriptura?;
• kādas skolas viņš ir beidzis?;
• kas ir autora skolotāji un autoritātes?;
• kāda organizācija sponsorē viņa darbību?;
• kāda izdevniecība grāmatu izdevusi?;
• kas ir cilvēki, kuri uzrakstījuši atsauksmi par grāmatu?;
• vai autors bijis vai ir saistīts ar harismātismu?;
• vai autors ir praktizējis cita veida okultismu?;
• vai grāmatas saturs ir skaidri saprotams un loģisks nevis
ir domu putra?
Mūsdienās atbildes uz šiem jautājumiem ir 3 datorpeles klikšķu attālumā.
Pati esmu nekonfesionālas piederības, tomēr nesen uzsākusi adventisma ‘’izmeklēšanu’’. Mana autoritāte ir Bībele. Personīgi kategoriski nostājos pret jebkādu harismātu literatūru, tāpat arī nelasu pareizticīgo un katoļu (ar ļoti retiem izņēmumiem, lai iepazītu pretējo domāšanu vai, ja autors apskata bībelisku tēmu, kas ir vispārēja un iekļaujas visās kristīgajās konfesijās) literatūru.
Ceru, ka mani grāmatu ieteikumi kādam palīdzēs labāk izprast Bībeli, stiprinās grūtībās un vilks tuvāk pie Tēva sirds.
Madara Rutka