VAINA UN PIEDOŠANA. Kā sātans mūs apsūdz? 1. daļa

18. aprīlis, 2020 pl. 16:39, Nav komentāru

''Es bieži esmu jautājis cilvēkiem, kuri nav kristieši: ‘’Ko tu dari ar savu vainu?’’ Tas ir komplekss jautājums, es nejautāju ‘’vai tev ir vaina’’, es pieņemu, ka tā ir... Neviens vēl man nav teicis: ‘’Man nav nevienas vainas’’ Es jautāju: ‘’Ko tu dari ar savu vainu?’’ Jo pat tiem, kuri nav īpaši reliģiozi, ir nospiestas sirdsapziņas. Esmu dzirdējis psihiatrus man sakām, ka pati galvenā problēma, ar kuru viņiem savā mediķu praksē jāsaskaras, ir problēma ar neatrisinātu vainas apziņu. Un neatrisinātas vainas apziņas problēma nav kaut kas tāds, kas skar cilvēku vienu dienu, vai vienu nedēļu vai vienu gadu, bet tā var formēties un veidoties, un apslāpēt personību visu dzīvi. Tas, uz ko gribu skatīties te, ir, kāpēc pašā Bībeles vēsts sirdī, ļoti praktiski runājot, ir piedošanas pasludinājums? Jo mūsu cīņas par svēttapšanu pašā sirdī, kā jau iepriekš apskatījām, ir tas, kā es cenšos būt paklausīgs, kā es cenšos patikt Dievam, kā es cenšos pieaugt kristieša pieredzē. Es tieku apgrūtināts un nospiests ar visu šo vainas bagāžu, kuru esmu uzkrāvis sev, un katru dienu ir gadījumi, kurus es pievienoju šai bagāžai, jo es nepavadu ne dienu bez grēkošanas, vai ne? Es noteikti nē... Katru dienu man ir jātiek galā ar vainas problēmu. No psihiatrijas un psiholoģijas zinām, ka vaina ir viena no visspēcīgāk paralizējošajiem spēkiem, kas ir cilvēka garā. Bailes var paralizēt, cilvēki saka ‘’esmu paralizēts no bailēm’’, bet arī vaina cilvēkam var izraisīt burtisku noslēgšanos. Ja ir tāda lieta kā sātans - viņš var novest tevi līdz sabrukumam caur savu veiksmīgo kārdināšanu, izraisot skandālu – tas ir viens veids, kā iznīcināt Kristus darbu, un otra lieta ir - vienkārši paralizēt Dieva cilvēkus tā, ka viņu devums ir nekāds.

Tagad es vēlos paskatīties uz šīs sātaniskās apsūdzības darbības piemēru, kuru atrodam Vecajā Derībā, jūsu mīļākajā grāmatā – Caharijas grāmatā (smiekli auditorijā). Visi to lasa dienas lasījumos, pareizi? (atkal smiekli auditorijā) ‘’Un Tas Kungs man ļāva redzēt augsto priesteri Jozuu stāvam Tā Kunga eņģeļa priekšā, un sātans stāvēja viņam līdzās pa labi, lai viņu apsūdzētu (Cah. 3:1)’’ Te ir aina – kāds ir izvēlēts un aicināts kalpošanai - viņš ir augstais priesteris, un šis augstais priesteris stāv eņģeļa priekšā. Vai nedomājat, ka tik tālu šī aina ir ļoti pozitīva un iedvesmojoša? Bet eņģelis, kas stāv viņam līdzās pa labi, ir kritušais eņģelis, ļaunprātīgais eņģelis, gāztais eņģelis, kurš tur stāv viņu apsūdzot. Par ko viņš viņu apsūdz? ‘’Un Tā Kunga eņģelis teica sātanam: Tas Kungs lai norāj tevi, sātan! Jā, tiešām, lai liek tev klusēt Tas Kungs, kas izredzējis Jeruzālemi! Vai šis vīrs nav no uguns izrauta apdegusi pagale? Bet Jozuam bija mugurā netīras drēbes, kad viņš stāvēja eņģeļa priekšā (Cah. 3:2-3)’’. Vai redzat, kas šeit notiek? Priesteris parādās Tā Kunga eņģeļa priekšā, un viņa drēbes ir netīras! Cilvēki jautā, vai es uztraucos, pirms man jārunā cilvēku priekšā, un es atbildu – ‘’zinķārība liek pieņemt, ka nav tāda lieta kā muļķīgi jautājumi, bet tas ir muļķīgs jautājums’’! Viņa drēbes ir netīras, un tas norāda, ka ir kāds kauna traips vai kaut kas no viņa amata tīrības un viņa aicinājuma ir atņemts. Un tas ir tas, ko sātans redz un uz ko koncentrējas... Un tas, ko viņš pamatā dara – viņš eņģelim saka, viņš Dievam saka ‘’paskaties uz šo vīru, viņš nav derīgs būt par kalpu Tavā priekšā! Viņa drēbes ir netīras!’’ Atklāju - kļūstu nervozs auditorijas priekšā, un reizēm man ir slikti sapņi. Un es sapņoju, ka man ir jārunā baznīcā svētdienas rītā, un es tieku līdz baznīcai, ir jāsākas dievkalpojumam, bet man nav kurpju... Vai man nav balta krekla, vai man nav kaklasaites... Citiem vārdiem - es neesmu atbilstoši saģērbies. Psihiatri varētu ieinteresēties par šo, esmu pārliecināts... (smiekli auditorijā). Es nekad nesapņoju, ka aizmirstu, ko vēlējos teikt, nē - tas ir tas, par ko satraucos pirms izeju. Es tiešām uztraucos, vai man būs ko teikt, vai aizmirsīšu vidū, ko teikšu tiem cilvēkiem utt. - tātad, es nekad apzināti neesmu satraucies, vai es iznākšu bez kurpēm vai bez kaklasaites vai bez balta krekla, bet, kad guļu - šīs ir tās lietas, par kurām sapņoju... Domāju, tas būtu apkaunojoši stāvēt 2000 cilvēku priekšā bez pieklājīgām drēbēm. Mēs esam ļoti pārliecināti par šīm lietām, vai ne? Bet iedomājaties augsto priesteri nākam Dieva klātbūtnē, un atceraties, ka priesteriem tērpa rotājumi Vecajā Derībā bija sakārtoti un veidoti pēc detalizēta paša Dieva attēla. Dievs teica – šis ir tas, kas jāvalkā priesteriem, un Vecajā Derībā ir teikts, ka priestera tērps paredzēts skaistumam un godam, lai ar priestera tērpa krāšņumu, Dievs tiktu pagodināts. Un te Dieva priekšā nāk priesteris ar netīru tērpu. Un sātans klūp tam virsū – ‘’ko tu šeit dari?! Tu šeit nepiederi! Dieva klātbūtnē nav vietas netīriem cilvēkiem!’’ Un apsūdzības vidū Dievs atver savu svēto muti, runā un saka: ‘’Sātan, tu aizver savu muti! Vai šī nav viena no manām apdegušajām pagalēm, kuru esmu izrāvis no uguns?’’ Ak, es mīlu šo Dieva teicienu! Padomājiet par to, ja jūs dodaties mežā kempingā un izveidojat nelielu ugunskuru no zariem, un jums ir žagars un jūs iedurat šo žagaru ugunskurā, jūs cepat māšmellovus. Vai kādreiz esat mēģinājuši paņemt zaru, kas ir uguns sakarsēts? Tu vēlies šo zaru saglabāt, pasargāt to no sadegšanas, tu izvelc šo zaru un tas, ko tu dabū ir kokogles un netīrumus pa visu roku. Ja tu nevelc cimdus un ar kailu roku izvelc zaru vai pagali un izrauj to no uguns, tavas rokas kļūs netīras. Un tas ir veids kādā Dievs apraksta ne tikai Jozua, dāmas un kungi, bet arī apraksta tevi... Viņš apraksta mani – apdegušu pagali, kas ir izrauta ārā no uguns. Kad Dievs izpērk tevi, kad Dievs glābj tevi un izvelk tevi ārā no liesmām, Viņš padara netīras savas rokas un, kad Viņš glābj tevi, tu esi apdegusi pagale, kas izrauta no uguns. Tas nozīmē, ka tu esi klāts ar kreozotu (tulk. piezīme - tumša eļļa no ogļu darvas), tu esi klāts ar kokoglēm, tu esi netīrs maisījums! Dievs negaida, kad persona kļūs tīra un nevainojama, lai Viņš viņu izpirktu! Tas ir Evaņģēlijs, vai ne? Tad kāpēc joprojām esam vainīgi? Mums tiek dots Kristus taisnības apmetnis, lai mēs saņemtu sadraudzību ar Dievu. Tātad, katrs kristietis ir no uguns izrauta apdegusi pagale. Un, ko tas nozīmē, dāmas un kungi,- ka katram no mums ir netīras drēbes. Ir kādi netīrumi tavā dzīvē, ir netīrumi manā dzīvē... Un mēs negribam staigāt apkārt un izgāzt šos atkritumus visu citu priekšā pasaulē. Patiesībā, mēs darām visu iespējamo, lai tos apslēptu, vai ne? Bet ir divas personas, kuras zina par katru skeletu mūsu skapī – tas ir Dievs, un tas ir sātans. Un sātans ir skeleta grabinātājs, viņam patīk ieiet skapī un grabināt kaulus, un viņš nāk Dieva priekšā un saka – ‘’skaties uz to netīro tērpu’’. ‘’Tas Kungs lai norāj tevi, sātan! Jā, tiešām, lai liek tev klusēt Tas Kungs, kas izredzējis Jeruzālemi! Vai šis vīrs nav no uguns izrauta apdegusi pagale? Bet Jozuam bija mugurā netīras drēbes, kad viņš stāvēja eņģeļa priekšā. Un eņģelis sacīja tiem, kas stāvēja viņa priekšā: novelciet viņam netīrās drēbes! - bet Jozuam tas sacīja: redzi, es atņemu tev tavus grēkus un ietērpju tevi svētku drānās! Un viņš pavēlēja: uzlieciet viņam galvā tīru cepuri! Un tie uzlika viņam galvā tīru cepuri un uzvilka viņam svētku drēbes, un Tā Kunga eņģelis bija tur klāt (Cah. 3:2-5)’’ Vai redzat, kas šeit notiek? – Kad Dievs izrauj šo vīru no uguns, viņam joprojām ir netīras drēbes, bet Dievs neapstājas, Dievs iziet cauri procesam, kur aizstāj šīs netīrās drēbes ar tīrām drēbēm. Un Viņš apsola to pašu darīt katram no mums – uzlikt jaunu cepuri mums galvā, apvilkt jaunu mēteli mūsu miesai, kas ir brīvs no visiem šiem netīrumiem, bet, vienlaikus, tā kā dzīvojam Dieva klātbūtnē, mums jābūt vērīgiem uz šo ienaidnieku, kurš pastāvīgi pievērš uzmanību mūsu grēkiem, lai apsūdzētu mūs, lai atņemtu mums mieru un mūsu sadraudzību.''

Doktors Roberts Čārlzs Sprouls, 1939-2017, amerikāņu teologs un ordinēts mācītājs Prezbiterāņu baznīcā, ieguvis grādus Vestminsteres koledžā, Pitsbrugas-Ksenijas teoloģiskajā seminārā, Amsterdamas Brīvajā universitātē, Vitfīlda Teoloģiskajā seminārā, bijis pasniedzējs daudzās koledžās un semināros, Ligonier Ministries dibinātājs (starptautiska kristīgās izglītības ministrija Orlando), Sentendrjūsas baznīcas līdzmācītājs, Reformācijas Bībeles koledžas pirmais prezidents, vairāk kā 100 grāmatu autors. Galvenās intereses: sistēmiskā teoloģija, klasiskā apoloģētika, Bībeles nemaldība, tuvākie domātāji: Luters, Kalvins, Edvards un Augustīns.

VAINA UN PIEDOŠANA. Kā sātans mūs apsūdz? 1. daļa

Nav komentāru

Komentēt

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!