VILTUS MĀCĪTĀJI, 2. daļa

13. marts, 2020 pl. 19:02, Nav komentāru

Tālāk 1. Timotejam 4:2: ‘’[..]kam pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi iededzināta (1.Timotejam 4:2)’’.

''Es domāju, tas var izpausties divos dažādos veidos – pirmkārt – viņi zina, ka melo. Viņi zina, ka melo, bet viņu sirdsapziņa ir tik notrulināta, ka tie vairs netic Dievam vai vairs nebīstas no Viņa... Kad biju mazs puika un biju mūsu fermā, mēs griezām liellopiem nost ragus. Tas bija bīstami liellopiem, jo varēja izšļākties asinis un notikt inficēšanās un daudz kas cits, turklāt, tas sāpēja. Bet vēlāk, ienākot jaunākai tehnoloģijai, pāris mēnešus pēc teļa piedzimšanas, mēs viņu ievedām iekšā, mums bija elektrisks dzelzs aparāts ar caurumu vidū, kuru uzliek uz raga gala un tad spiež uz leju, sākumā tas sāp, bet vēlāk teļš jau kļūst mierīgs, jo vienlaikus dedzinot nost šo ragu, tiek piededzināti arī visi nervi tā, ka viņi vairs neko nejūt. Tas to nozīmē attiecībā uz šāda veida mācītājiem.

Bet ir vēl kāds veids – patiesībā viņi domā, ka dara pareizi. Kā viņi nonāk līdz šai atziņai? -Viņi studēja Rakstus un sevišķi Evaņģēliju, bet neatrada tajā prieku - maz spēka tajā, maz lietderības viņu kalpošanai un tāpēc Dievs apcietinājis viņu sirdis vieglprātībā un iedomībā. Baznīcas visā Amerikā, kuras sevi sauc par evaņģēliskām ir piepildītas ar šo vieglprātību (un tāpēc šis termins šodien nenozīmē pilnīgi neko...). Gribu, lai paskatāmies 3.-5. pantu. Šie panti mani pārsteidza, jo 1.-2. pantu gaismā es negaidīju 3.-5.... Jautāsiet, kāpēc? Ja apskatāt 1.-2. pantu, viņš lieto tādu valodu, kura nav lietota nekur citur Rakstos. Viņš saka: ‘’Gars skaidri saka..’’ – Tas ir kā ‘’hei, klausieties, tas ir svarīgi!’’ Tālāk viņš turpina par maldu gariem un dēmonu mācībām, melkuļu liekulību, kuri burtiski ir iededzinājuši kauna zīmi savā sirdsapziņā... Un jums šķiet, ka noteikti 3. pants runās par antikrista atklāšanos – tālāk ir jābūt kaut kam varenam... Bet, kas mums tur ir? -‘’Tie aizliedz doties laulībā, pavēl atturēties no barības vielām [..] (1.Timotejam 4:3)’’ Un, kad mēs to aplūkojam, sevišķi kā amerikāņi, nodomājam: ‘’Hmm, mums nav jābaidās no atkrišanas – mēs visi esam precējušies...’’ Un es aplūkoju lielāko daļu no jums – jūs noteikti neatturaties no barības vielām... (smiekli auditorijā) Patiesībā jums vajadzētu atturēties vairāk, lai būtu bibliski... Negribēju likt jums domāt, ka kļūstu pārāk jauks... (atkal smiekli auditorijā). Tātad – kā varat savienot šīs divas lietas kopā? -Tās neiet kopā... Bet, ja jūs ilgāk par to padomātu, jūs ieraudzītu: ‘’Vāv, esmu atkrišanas briesmās, kristietības izpausmes Amerikā ir tik pārpilnas ar noliegšanu...’’ Kas šeit tiek teikts? Ko tas reāli nozīmē? Viņš saka: ‘’Katru reizi, kad tu Jēzus Kristus evaņģēlija vietā priekšplānā izvirzi kaut ko citu, katru reizi, kad tu kaut ko uzskati par augstāku, kad tu uzsver kaut ko citu nekā Jēzus Kristus Evaņģēliju, tu veic aizliegšanu.’’ Vismaz līdz kādam līmenim. Ļaujiet dot man piemēru. Pastāv baznīcas, kuras augstāk par Evaņģēliju var nolikt noteiktu morāles veidu vai legālismu (kad likumu turēšana kļūst svarīgāka par Kristus evaņģēliju), kad viss grozās ap noteikumiem. Es savus bērnus mācu mājmācībā, un es mīlu mājmācības ideju, bet reiz biju konferencē, kura, godīgi sakot, izklausījās vairāk kā ‘’Lepnums un aizspriedumi’’ filma nekā kristietība... Viss tur grozījās ap to, kā tu ģērbies, kā tu runā, kā tu raksti... Ko?! Nē! Kāds mācītājs man reiz zvanīja un aicināja, lai atbraucu sludināt, jo viņa draudze esot zaudējusi daudz cilvēku. Es atbildēju: ‘’Nu, varbūt man ir jāsludina tev, ja tev ir daudzu draudzes locekļu zudums?’’ (smiekli auditorijā). Es jautāju: ‘’Ko tu ar to domāji?’’ Viņš teica: ‘’Manā draudzē ir daudz mājmācības skolnieku.’’ Es turpināju: ‘’Brāli, es mācu mājās, tu māci mājās, ko tu gribi teikt?’’ –Manā draudzē ir cilvēki, kuri, lūdzot tiem liecināt, pieceltos un teiktu: ‘’Pirms 5 gadiem es atklāju mājmācību...’’ Kas notiek? –Evaņģēlijs ir ticis nospiests, un kaut kas cits ir ieguvis lielāku vērtību... Mācītāji, par ko jūs visvairāk sludināt? Es reizēm tieku apvainots, ka sludinu tikai vienu svētrunu un vienmēr nonāku pie romiešiem 3 un mācu par izpirkšanu... Tad es atbildu: ‘’Jā, esmu lasījis simtiem, varbūt pat tūkstoti Sperdžena svētrunu un, ja viņš Bībelē paņem jebkuru neskaidru tekstu, viņš vienalga aizved atpakaļ pie izpirkšanas... Manās studijās, kuras esmu veicis, kā faktu varu apstiprināt, ka visu gadsimtu izcilāko mācītāju vislielākais akcents bija Jēzus Kristus evaņģēlijs, Viņa asinis, kas tika izlietas! Viņi nespēja aiziet no tā, tādēļ, ka tas aizrāva viņus! Ja viņi runāja par laulību – viņi runāja par krustu. Mēs varam paņemt legālismu un nolikt to pāri Evaņģēlijam, vienlaikus, un tas ir vairāk izplatīts, mēs varam izpirkšanu, mūsu brīvības nolikt augstāk par Evaņģēliju. Evaņģēlija dēļ es nevaru pieņemt nevienu no šīm savu jaunāko brāļu brīvībām. Ko saka Titus 2:11-12 – ‘’Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā.’’ Pāvels vēstulē galatiešiem 5:13 saka: ‘’Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!’’ Svētīts ir vīrs, kurš pārdomā Dieva Vārdu. Katru reizi, kad runāju par baušļiem un savu prieku par Dieva likumiem, cilvēki draudzē man saka: ‘’Zini, likumi ir tik nomācoši..’’ Un es vienmēr viņiem vaicāju: ‘’Kurš bauslis tevi nomāc? Vai tas ir tas, kurš saka, ka tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, vai tas tevi nospiež? Tad tev ir nopietnas problēmas... Vai tas ir tas, kurš saka, ka tev nebūs dot nepatiesu liecību pret savu tuvāko, vai tas ir tas, kas tevi nospiež un atņem brīvību?..’’ Nē, mēs neesam glābti caur likumiem vai spēju turēt baušļus, nē, nē, nē! Mēs esam glābti caur ticību, un arī šī ticība ir Dieva dāvana. Un mēs, kas esam ar atjaunotām sirdīm, priecājamies par Kunga baušļiem. Dieva baušļi un Dieva likumi ļauj mums zināt, kā izteikt mīlestību pret Dievu. Cits veids ir aizvietot Evaņģēliju ar materiālu labklājību un pašrealizāciju. Daudzi mācītāji mūsdienās sauc sevi par dzīves skolotājiem... (angļu val. - life coaches) Es aplaudēju tam. Es gribētu, lai viņi pārstāj saukt sevi par mācītājiem, jo viņi tādi nav... (smiekli auditorijā). Pašrealizācija? Labklājība? Brāļi, man burtiski sevi ir jāsavalda, kad dzirdu kādu sakām ‘’Jehovah Jireh’’ (ebreju val.) – ‘’Dievs gādās’’ un norādām uz savu Mersedesu... Dievs gādās ko? – Jēru, upuri, kuru Viņš ir sagādājis tajā kalnā – Kristu... ''

Paul Washer, (1961) – amerikāņu evaņģēliski protestantiskais kristietis ar Kalvina teoloģijas ievirzi, apstiprināts Dienvidu baptistu savienībā. Studējis Teksasas Universitātē Ostinā, Dienvidrietumu baptistu teoloģiskajā seminārā. Dibinātājs un direktors ‘’Heart Cry Missionary Society’’. Strādā kā šīs misijas koordinators Rietumeiropā (Itālijā, Spānijā, Francijā). Ar sievu dzīvo Redfordā, Virdžīnijā, ir 4 bērni.

VILTUS MĀCĪTĀJI, 2. daļa

Nav komentāru

Komentēt

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!