BibelesDievs - Blogs

DIEVA BĒRNI DRAUDZĒS MIRST BADĀ

Sun, 14 Mar 2021 12:10:00 +0000

Paul Washer par draudžu ganiem Amerikā, kas tikpat lielā mērā attiecas uz mācītājiem Latvijā.

"Ļaujiet man dalīties ar to, ko redzu starp jauniešu grupām un jauniešiem draudzēs. EVAŅĢĒLIJS IR ATMESTS, PATIESS EVAŅĢĒLIJS NETIEK SLUDINĀTS. TIEK IZMANTOTAS MIESĪGAS METODES, LAI PIESAISTĪTU CILVĒKUS. Un, ja kāds izmanto miesīgas metodes, lai piesaistītu cilvēkus, viņam būs šie miesīgie cilvēki un viņam būs jāizmanto arvien vairāk šo miesīgo metožu, lai noturētu viņus draudzē. Tas, kas notiek – ir šīs lielās baznīcas, kuras piepilda daudz neatgriezušies, miesīgi cilvēki. Bet šajās baznīcās mums ir arī daži cilvēki, kuri patiesi vēlas Kristu, kuri patiesi vēlas Viņa Vārdu un, kuri patiesi vēlas pārmainītu dzīvi. Viņi nevēlas neko citu kā vien patiesu Dieva pielūgsmi un Dieva Vārdu, kurš tiek pasludināts patiesībā, lai viņi varētu dzīvot saskaņā ar to. Es gribu runāt par Amerikas mācītāju vislielāko grēku. Un tas man ir radījis daudz problēmu, bet tā ir patiesība. Šie nedaudzie, atgriezušies cilvēki draudzē - viss, ko viņi vēlas, ir Jēzus, un tas ir pareizi. Viņi vēlas skaidrību, viņi vēlas patiesību, viņi vēlas Kristu. Bet, LAI NOTURĒTU ŠO LIELO GRUPU AR NEATGRIEZUŠIEM CILVĒKIEM DRAUDZĒ, MĀCĪTĀJI KALPO VIŅIEM. KAMĒR VIŅI BARO ŠOS MIESĪGOS CILVĒKUS, VIŅI ATSTĀJ PATIESOS DIEVA BĒRNUS BADA NĀVEI. Bet viņi stāvēs Dieva priekšā Tiesas dienā… Un tas ir tas, kas notiek visā Amerikā ar mācītājiem. Draudze ir Kristus līgava. Un Dieva bērni ir katrā no draudzēm, pat draudzēs, kurās ir herētiķi, var atrast grupiņu cilvēku, kuri patiesi vēlas Kristu. Bet vadība pievēršas miesīgajai grupai, atļaujot Kristus līgavai nomirt bada nāvē… Un tas ir nepareizi. Un Dievs tiesās par to. Tas pats notiek ar jauniešiem. DAŽI JAUNIEŠI MAN SAKA: “BRĀLI, PAUL, ES KLAUSOS TAVAS SVĒTRUNAS VISU LAIKU.” UN ES JAUTĀJU: “BET KĀ TAD AR JŪSU DRAUDZI?” VIŅI ATBILD: “VIŅI NEKO TĀDU NESLUDINA, TAS NAV TAS, KO CITI JAUNI CILVĒKI VĒLAS DZIRDĒT UN VIŅI DOD TO, KO VIŅI VĒLAS, KAMĒR MĒS ALKSTAM PĒC GARĪGAS MAIZES UN STIPRINĀJUMA, KAMĒR MĒS MIRSTAM BADĀ…”

“Un, ja kāds apgrēcina kādu no šiem mazajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ja tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrā.” (Marka 9:42)

(Paul Washer)

Foto: M. Rutka/Izsīkstošs Valastes ūdenskritums, Igaunija

STARP DIVĀM ATNĀKŠANĀM

Sat, 13 Mar 2021 09:47:00 +0000

"Stundai sitot jūs atradīs. Tur, kur jūs esat. Atradīs. Satvers. Pazīs. Uzņems vai atstās. Pirmoreiz Viņš nāca vēsturē klusi un apslēpti. Iemiesošanās pazemībā. Otrreiz Viņš nāks visiem skatāmā godībā. Dēla dienā. Tiesas dienā. Un pie ikviena no mums Dievs atkārtoti nāk apslēpti. To zina tikai dvēsele, ko Viņš apmeklē. Un pie ikviena no mums Viņš nāks vēlreiz. Par zīmi, ka laiks ir beidzies. Un sākas mūžība. Ak, cilvēki, jūs esat starp divām Atnākšanām. Un tas ir Dieva pacietības laiks. Kad Viņa žēlsirdība vilcina Viņa tiesu."

(Suzanna Dītrišs)

STĀSTS PAR DIVĀM KALNU KAZĀM

Sat, 06 Mar 2021 14:02:00 +0000

“Kāds bijušais misionārs pastāstīja stāstu par divām kalnu kazām, kuras sastapās uz šauras takas. Vienā pusē bija 1000 pēdu dziļa aiza, otrā pusē-stāva klints. Tur nebija vietas, kur apgriezties un kazas nevarēja atkāpties, neiekrītot aizā. Ko viņas darīja? Visbeidzot, tā vietā, lai cīnītos par tiesībām iet tālāk, viena no kazām nometās ceļos un pieplaka pie zemes, cik vien varēja. Tad otra kaza pārgāja tai pāri un abas kazas varēja droši turpināt ceļu. Savā ziņā tas ir tas, ko Jēzus Kristus izdarīja priekš mums, kad Viņš atstāja debesu godību un atnāca uz šo zemi, lai nomirtu par mūsu grēkiem. Viņš redzēja mūs ieslēgtus starp savu grēku un Dieva taisnīgumu ar nekādu iespēju mums pašiem sevi izglābt. Viņš atnāca cilvēka līdzībā un ieņēma kalpa veidu. Mirstot par grēcīgo cilvēci, Viņš ļāva mums ‘’iziet caur Viņu’’, lai mēs piedzīvotu piedošanu un saņemtu mūžīgo dzīvību. Pēteris norādīja uz Kristu kā uz pazemības piemēru. Kad pret mums slikti izturas Jēzus dēļ, mums jāmācās būt pietiekoši pazemīgiem, lai ļautu citiem ‘’pāriet pār mums’’, ja rastos tāda nepieciešamība. Tā nav vājuma, bet spēka un patiesas pazemības zīme. Šāda rīcība Jēzus dēļ pagodina Viņa vārdu.”

(“Our Daily Bread 2000/October 27th”)

DZĪVĪBA ROSĀS APSLĒPTI

Sat, 06 Mar 2021 13:36:00 +0000

“Garīgie augļi nav domāti mūsu pašu, bet gan citu labumam. [..] jo bagātāki mūsu augļi, jo vairāk Dievs mūs noslogo.

Auglīgam ticīgajam sāpes ir normāla pieredze un tāpat arī ziemas periods, kas iestājas pēc augļu nešanas. Ziemā liekas, ka kokā dzīvības nav nemaz. Tā dzīvais spēks ir apslēpts skatiem koka dziļākajā būtībā – tā saknēs. Tā tas mēnešiem ilgi uzkrāj spēkus, lai uzplauktu jaunā pavasarī.

Tikai retais ticīgais ir iemācījies izbaudīt arī ziemu, kad nav ne izjūtu, ne augļu, ne varenu dzīvības izpausmju, bet tikai Dieva klusā un slēptā darbošanās cilvēka būtības dziļumos – viņa garā. Ziema ir normāla. Sāpju periodi ir normāli. Sausums ir normāls. Grūtības ir normālas.”

(Maikls Velss “Problēmas, Dieva klātbūtne un lūgšana”)

DZIĻA MĪLESTĪBA SPĒJ PANEST DAUDZ...

Sat, 27 Feb 2021 11:54:00 +0000

“Mans bērns, ņem savu krustu: to, kas tev pagatavots. Mans tēvs to mērījis ļoti rūpīgi. Tavam augumam. Ja tu atrodi to vieglu, tad tas ir tādēļ, ka Viņš zina, ka tu esi mazs un trausls; trauslāks, nekā tu pats domā; un Viņš pret tevi izturas žēlsirdīgi. Pieņem un zemojies, ka tas tā ir. Lūdz Dievu, lai Viņš stiprina tavu dvēseli un lai dod tai pieaugt mīlestībā. Līdz ar to augs viņas nastas. JA TAVA NASTA IR SMAGA, IZPROTI, KA TAVS TĒVS TEVI MĪL: VIŅŠ IR VĒLĒJIES, LAI TU BŪTU TUVU VIŅA DĒLA SIRDIJ. Pateicies, ja tu spēji. Ja tu to nespēji, lūdz Viņu, lai Viņš atkārto tevī savu mūžīgo ‘’Tavs prāts lai notiek’’.”

(Suzanna Dītrišs “Upura stunda”)

VAI IR IESPĒJAMS UN DRĪKST VIZUĀLI ATTĒLOT DIEVU?

Sat, 27 Feb 2021 11:40:00 +0000

“Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs..[..]” (2.Mozus 20:4-5)

“Ar ko jūs salīdzināsit Dievu, un kur jūs atradīsit Viņam ko līdzīgu?” (Jes. 40:18)

“Patiesais Dieva attēls,” rakstīja Kalvins, ‘’nekur pasaulē nav atrodams; un tāpēc.. Viņa godība tiek zaimota, un Viņa patiesība tiek melu sagrozīta ikreiz, kad viņš tiek vizuālā veidolā nostatīts mūsu acu priekšā.. Tādēļ jebkāda Dieva attēla izgudrošana ir nedievbijīga; šādas rīcības rezultātā Viņa godība tiek pazemināta un Viņš tiek padarīts par tādu, kāds nav.”

[..]

Līdzīgi arī Kristus ciešanu attēlojums krucifiksā laupa Viņa godību, jo nevēsta par Viņa dievišķumu, uzvaru pie krusta un pašreizējo valdīšanu. Tas atklāj Viņa cilvēcisko vājumu, taču noklusē dievišķo spēku; tas attēlo Viņa sāpes, taču apslēpj mūsu acīm Viņa prieku un varu. Abos minētajos gadījumos simbols ir neatbilstošs, jo tas kaut ko neatklāj. Tāpat ir ar katru vizuālu Dieva attēlu."

(Džeimss I. Pakers ‘’Pazīt Dievu’’)

DIEVS PABEIGS TO, KO IESĀCIS

Wed, 24 Feb 2021 12:28:00 +0000

“Jo Dieva vadītā dvēsele nekad neaizsteidzas priekšā nozīmētiem laikiem. Tā runā un darbojas tikai, kad Dievs to ierosina. Aizsteigties priekšā pavēlei, nozīmē kārdināt Dievu. Šai tautai, kas prasīs ‘’zīmes’’, lai ticētu, Jēzus nedos nevienas. Un tās, ko Dievs dos, būs vienmēr citādas nekā tās, ko gaidīja.

Ticība ir lēciens bezdibenī – bet pēc pavēles. Lēkt bez rīkojuma, nozīmē kārdināt Dievu. Tas ir spriedums par daudziem mūsu darbiem, īpaši par ‘’labajiem darbiem’’. Jo nav laba darba, kā vien pavēlētais darbs. Un Dievs apsola izvest līdz galam tikai to, ko Viņš pats ir sācis.”

(Suzanna Dītrišs “Upura stunda”)

CILVĒKS IR GRĒCĪGS

Sat, 14 Nov 2020 10:41:00 +0000

"Atbrīvoties no pārliecības, ka par Dievu (ja tāds vispār eksistē) nekas vairāk nav sakāms kā vien tas, ka Viņš ir bezgalīgi pacietīgs un laipns, ir tikpat grūti kā izskaust usnes. Kad šāda pārliecība laidusi saknes, tad kristietība, vārda tiešajā nozīmē, apsīkst. Jo kristietības būtība ir ticība grēku piedošanai, pateicoties izpērkošajam Kristus krusta veikumam. Saskaņā ar Ziemassvētku vecīša teoloģiju grēki nerada nekādu problēmu un izpirkšana kļūst lieka; Dieva labvēlīgā attieksme paliek nemainīga gan pret tiem, kas Viņa pavēlēm paklausa, gan pret tiem, kas nepaklausa. Cilvēkam uz ielas pat prātā neienāk, ka Dieva attieksme pret viņu varētu būt atkarīga no tā, vai viņš paklausa Dieva teiktajam vai ne, un jebkāds mēģinājums izcelt bijības nepieciešamību Dieva klātbūtnē un drebēšanu Viņa vārda priekšā tiek norakstīts kā neiespējami novecojis ‘’viktoriāņu’’, ‘’puritāņu’’ un ‘’subkristiešu’’ uzskats.''

Džeimss I. Pakers ''Pazīt Dievu''

DIEVA PĀRMĀCĪBA

Sat, 14 Nov 2020 10:20:00 +0000

''Tos, kurus Dievs pieņem, Viņš smagi pārmāca, lai tie sasniegtu meklēto: ‘’Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu? Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš - lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.’’ (Ebr. 12:6-11) Dieva mīlestība ir barga, jo tā liecina par tā, kurš mīl, svētumu un cenšas panākt to, kurus mīl, svētumu.''

(Džeimss I. Pakers ''Pazīt Dievu'')

VAINA UN PIEDOŠANA 2. daļa

Sat, 18 Apr 2020 13:48:00 +0000

Vai Tev ir jābūt drošam par savu pestīšanu? Kā atšķirt Sv. Gara balsi, Kurš pārliecina par grēku no sātana balss, kurš apsūdz vainā?

''Es zinu, ka kristieši diskutē par jautājumu, vai ir iespējams pārliecinoši zināt, ka esi atpestīts? Daži cilvēki ieņem nostāju, ka mēs nekad nevaram būt pilnīgi droši, vai esam pestīšanas stāvoklī. Atceros, kad studēju seminārā, mēs izveidojām semināra senioru aptauju un 50% no senioriem nedomāja, ka kāds varētu zināt, vai ir atpestīšanas stāvoklī un, ka apgalvot, ka esi atpestīšanas stāvoklī, ir neiedomājami augstprātīgi. Es ieņemu nostāju, ka jūs ne tikai varat zināt, vai esat atpestīšanas stāvoklī, bet tas ir jūsu pienākums - zināt. Jo Dievs pavēl mums pārliecināties, kāds ir mūsu stāvoklis Viņa priekšā. Un es personiski ticu, dāmas un kungi, ka viena no vissvarīgākajām doktrīnām, kuru kristietis var iemācīties jau agri savā ceļā, ir pārliecības par glābšanu doktrīna. Tev ir jāzina, vai esi žēlastības stāvoklī, vai neesi žēlastības stāvoklī, jo, ja tu nezini, tu esi absolūti neaizsargāts pret sātana apsūdzībām. Atceries, Jozua klausījās šo sarunu! Jozua stāvēja tur ar netīrām drēbēm, un viņš dzird Sātana apsūdzību. Sātans saka –‘’viņš ir netīrs’’. Kā jums liekas, kas ar viņu būtu noticis, ja tā būtu vienīgā balss, kuru viņš dzirdēja?.. Paldies Dievam, Dievs runāja un teica ‘’aizver savu muti, sātan, šī ir apdegusi pagale, kas izrauta no uguns!’’ Mēs redzam, ka paši pirmie taisnošanas augļi, saskaņā ar Pāvelu, ir šie, ka, esot attaisnotiem, mums ir miers ar Dievu, piekļuve Viņa klātbūtnei... Personai ar apgrūtinātu sirdsapziņu, personai, kas ir nospiesta zem šīs apsūdzības, nav miera. Cilvēki, kuriem ir miers ar Dievu zina, kur tie atrodas, zina, ka ir atpestīti, viņiem ir brīvība trenēties kristīgā dzīvē, kas vēlāk izveido viņus par spēka cilvēkiem pasaulē. Bet persona, kura nav droša, kura klūp, svārstās starp diviem viedokļiem, mētājas uz priekšu un atpakaļ ar katras mācības vēju, šī persona ir invalīds savā garīgajā svētceļojumā. Tādēļ tas ir tik lielā mērā svarīgi noteikt savā dzīvē, kam tu piederi un, vai esi atpestīts. Lieta, kas ir tik skumja, ir tā, ka sātans pats reizēm tiek saukts par apsūdzētāju. Un, kas ir apsūdzētājs? –Apsūdzētājs ir kāds, kurš apsūdz tevi par lietām, kurās esi nevainīgs. Kāds apsūdz mani lietās, kuras neesmu darījis – tas ir apsūdzētājs. Un šī persona man ir nodarījusi netaisnību. Un sātans to dara, viņš ir tik pārņemts ar cilvēku paralizēšanu un viņu nospiešanu, viņš stāstīs melus par tiem, nepatiesi apsūdzēs, viņš postīs viņu reputācijas. Bet, dāmas un kungi, šis nav vienīgais veids, kā viņš to dara... Reizēm viņš apsūdz mūs tur, kur patiešām esam vainīgi. Jozuas drēbes patiesi bija netīras, vai ne? Viņš neteica ‘’viņam ir netīras drēbes’’, lai gan patiesībā viņam bija tīras drēbes, nē. Viņš teica patiesību. Un te kļūst ļoti sarežģīti attīstīt kristīgo pieredzi. Bet, kad studējām par Svēto Garu, zinām, ka viens no Svētā Gara uzdevumiem kristieša svēttapšanas ceļā ir pārliecināt mūs par grēku. Ja mēs izdarām grēku un nejūtamies vainīgi par to, mums nevajadzētu priecāties par to, jo tas ir tāpat kā būt slimam un nejust nekādas sāpes - mums var šķist, ka tas ir labi, bet ilgtermiņā tas ir ļoti, ļoti iznīcinoši. Justies vainīgam ir veselīga lieta, ja patiešām esam vainīgi. Un, ja nejūtam vainu, tad Sv. Gars nāk un pārliecina mūs par mūsu grēku, lai varam novērsties no tā. Bet, kāda ir atšķirība starp Sv. Gara pārliecināšanu un sātana apsūdzību? Pieņemsim, es izdaru grēku un necenšos tikt ar to galā. Un nāk sātans un saka – ‘’tu to izdarīji!’’ Vienmēr ausīs dzied putniņš... un nospiež mani par to pašu lietu. Kā varat pateikt atšķirību? Kāds ir mērķis, kad Sv. Gars pārliecina par grēku? -Kad Sv. Gars nāk, lai pārliecinātu tevi par grēku, ja esat piedzīvojuši pārliecināšanu par grēku, jūs zināt, ka grēka atzīšana ir sāpīga, tomēr tajā ir vēl kaut kas ļoti, ļoti mierinošs. Kad Sv. Gars konfrontē mūs ar mūsu grēku, vienlaikus, kad viņš mums saka, ka esam vainīgi, viņš pārliecina mūs, ka mums ir piedots, atklājot, ka Viņš nāk pie mums ne kā kāds, kas cenšas mūs iznīcināt. Bet sātana apsūdzības mērķis ir nevis, lai atbrīvotu mūs, bet, lai mūs iznīcinātu. Un tā ir pilnīga atšķirība. Jūs redzat atšķirību starp personu, kas pienāk pie jums un saka ‘’es gribu pateikt kaut ko jums no mīlestības’’ un tad pēkšņi ‘’pfff’’ - iedur nazi vēderā... Tad jūs teiktu – ‘’vācies prom no šejienes, sātan’’! Un Personu, kas tiešām paziņo, ka ir ar tevi – Sv. Garu, kurš vienmēr paziņo, ka ir ar tevi, kad Viņš pārliecina tevi par tavu grēku. Un šī ir atbilde uz sātana graujošajām apsūdzībām. Citiem vārdiem tā – sātans sitīs mūs tur, kur patiešām esam vainīgi. Un mums jāatzīst, ka pastāv tāda lieta kā īsta vaina, un vienīgais līdzeklis, ko zinu patiesam grēkam, ir patiesa piedošana. Mana mīļākā ilustrācija ir, kad viena no manām koledžas studentēm -kristiete pienāk pie manis vienā jautājumā un saka: ‘’Man ar tevi jārunā’’. Es jautāju: ‘’Kas noticis?’’ -‘’Esmu saderināta, un mēs ar līgavaini esam stājušies seksuālās attiecībās, un esmu sajutusi šo briesmīgo vainas nastu. Es aizgāju satikties ar universitātes kapelānu, izstāstīju viņam par savu problēmu, un kapelāns man teica, ka mana problēma ir tā, ka man ir pārāk jutīga sirdsapziņa un, ka esmu kļuvusi par viktoriāņu tabu, nevainības ētikas upuri savā sabiedrībā, un, ka man vienkārši jāsaprot, ka lietas ir mainījušās, šajā gadījumā es nedzīvojot gadījuma sakarā, es esot seksuālās attiecībās ar kādu, kuram esmu saderināta, un šis ir 20. gadsimts - tā ir mūsdienu seksuālā ētika un, lai atbrīvotos no šīs nospiedošās vainas apziņas, man ir jāsaprot, ka neesmu vainīga ne par ko.’’ Un meitene paskatījās uz mani un teica: ‘’Profesor Sproul, es joprojām jūtos vainīga...’’ Te parādās vainas lielais noslēpums - atšķirība starp, ko es saucu par ‘’objektīvs’’ un ‘’subjektīvs’’. Šī ir atšķirība starp ‘’vainīgs’’ un ‘’jūtos vainīgs’’. Vaina ir likumīgi un teoloģiski definēta kā Dieva likuma pārkāpums. Ja cilvēks pārkāpj šo līniju un pārkāpj Dieva likumu, viņš iedzīvojas vainā iepretim Dieva taisnīgumam. Kad šī persona pārkāpj Dieva likumu, viņa var justies briesmīgi par to vai var nejust neko. Tam, kā viņa jūtas, nav nekādas darīšanas ar faktiskā grēka esamību vai neesamību. Vai redzat to? Vēlreiz - piedošana ir kaut kas, ko Dievs dara un, kad Dievs to dara, tā ir objektīva realitāte. Un tā nav atkarīga no manām sajūtām. Un, ko sātans dara? – Viņš spiež uz tavām jūtām, viņš cenšas tevi padarīt par juteklisku kristieti - tā, ka jūs būsiet pārliecināti par piedošanu tikai atkarībā no savām pašreizējām sajūtām. Tāpēc ticība, dāmas un kungi, nāk no klausīšanās, no Dieva vārda klausīšanās. Tas ir, kad mēs lasām Dieva apsolījumus un pieņemam tos savās dzīvēs, ka kļūstam brīvi. Un kopā ar apustuli Pāvilu varam lasīt ‘’Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos?’’ (Rom. 8:33). Mēs saprotam, ka Kristus ir mūsu taisnība un, ka vienīgais veids kā mēs jebkad varam viņam patikt ir katru dienu dzīvot pēc Viņa žēlastības, pārliecināties, ka nožēlojam grēkus, kamēr dzīvojam, bet ne, esot paralizētiem zem grēka, kurā esam dzīvē. Nožēlojot to, no tā attīroties un dodoties tālāk augstajā aicinājumā, kas Kristū ir mūsu...''

Doktors Roberts Čārlzs Sprouls, 1939-2017, amerikāņu teologs un ordinēts mācītājs Prezbiterāņu baznīcā, ieguvis grādus Vestminsteres koledžā, Pitsbrugas-Ksenijas teoloģiskajā seminārā, Amsterdamas Brīvajā universitātē, Vitfīlda Teoloģiskajā seminārā, bijis pasniedzējs daudzās koledžās un semināros, Ligonier Ministries dibinātājs (starptautiska kristīgās izglītības ministrija Orlando), Sentendrjūsas baznīcas līdzmācītājs, Reformācijas Bībeles koledžas pirmais prezidents, vairāk kā 100 grāmatu autors. Galvenās intereses: sistēmiskā teoloģija, klasiskā apoloģētika, Bībeles nemaldība, tuvākie domātāji: Luters, Kalvins, Edvards un Augustīns.